„Jūsu barankas man atgādina par bērnību, kurā viss bija garšīgāks,” atzīst „Vidzemes maiznīca” produkcijas cienītāja Dace. Tāpat arī Ieva stāsta, ka „Vidzemes maiznīcas” našķi garšo tieši tāpat kā bērnībā ēstie cepumi un barankas, kas liecina vien par to, ka produkcija spēj ne tikai nomierināt ēstgribu, bet arī uzjundīt atmiņas.

„Esam dzirdējuši šādas atsauksmes jau labu laiku. Iespējams, cilvēki ir noguruši no visa sliktā un kaitīgā, tāpēc priecājās kaut vai par to, ka mēs ražojam šādu produkciju. Iemesli var būt dažādi, bet visticamāk šobrīd cilvēki izjūt tādu kā depresiju, kas raksturīga pavasarim, tāpēc atgriežas atmiņās par bērnību, tā laika kārumiem un izklaidēm,” spriež “Vidzemes maiznīcas” valdes priekšsēdētāja Ligita Liepiņa – Eglīte.

Visiecienītākie „Vidzemes maiznīca” produkti ir veselīgie kliju cepumi, barankas ar sīpolu garšu, „Laiviņas” un veselības cepumi, kuru pirkšanas tendence nemainās līdz ar gadalaikiem.

Sastāvdaļas:

• 4 lieli ar mizu vārīti kartupeļi (kā Kartupeļi mundierī),
• 200 g svaigu gaileņu,
• 1 sīpols,
• 2 ēdk. eļļas,
• ķimenes,
• melnie pipari,
• sāls,
• dilles.

Pagatavošana:
Kartupeļus pārgriež uz pusēm un izgreb vidiņu. Sasmalcina sīpolus. Sakapā gailenes. Eļļā apcep sīpolus, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Pievieno sēnes un maisot cep, līdz tās izdala šķidrumu, tad pievieno ķimenes, sāli, piparus un dilles. Sēņu masu liek izgrebtajos kartupeļos, tad to liek līdz 200 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī un cep 15 – 20 minūtes. Var pasniegt ar skābo krējumu.

“Dabīgs Produkts” apliecina produktu atbilstību kritērijiem, tie nesatur kaitīgās pārtikas piedevas vai ģenētiski modificētus produktus, kā arī to ražošana atbilst prasībām – apkārtējā vide un ražošanas process neatstāj negatīvu ietekmi uz produkta kvalitāti un dabiskumu.

“Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņi, ieejot veikalā, atpazīs un varēs izvēlēties produktus, kas ir dabīgi un kas nenodarīs kaitējumu veselībai. Prieks, ka Latvijā ir šādi uzņēmumi, kas domā par pircēju labklājību, pieliek visas pūles, lai saražotu kvalitatīvus, veselīgus produktus no vietējām izejvielām un ļauj par to uzzinot, atbilstoši marķējot produkciju,” atzīmē biroja “Dabīgs Produkts” projektu vadītāja Ieva Rozenberga.

“Saldus pārtikas kombināts” pamatā nodarbojas ar piena konfekšu “Gotiņa”, īrisu, šerbetu, marmelādes un konfekšu krēmu izgatavošanu no dabīgām izejvielām. Piena konfektes “Gotiņa” ir pilnīgi dabisks produkts, bez pārtikas piedevām, turklāt katra konfektīte tiek satīta ar rokām.

Uzņēmums piena konfektes “Gotiņa” Saldū ražo jau no 1960. gada. Sākumā ražoti nelieli apjomi tikai Latvijas tirgum. Vēlāk konfekšu klāsts arvien vairāk paplašinājās – parastām piena konfektēm pievienojot dažādas piedevas (riekstus, rozīnes, saulespuķu sēkliņas u.c.).

„Šo preču zīmi vēlējāmies iegūt, lai pircējs zinātu, ka mūsu produkti nesatur GMO un nav klāt konservantu, un galvenais – lai redz atšķirību, ka mūsu konfektes ir no svaiga, dabīga piena, un marmelādes no dabīgām sulām. Uzskatam, ka šī preču zīme dos lielāku atpazīstamību mūsu produktam un sabiedrībai dos garantiju, ka mēs esam dabīgu produktu pārstāvji un Latvijas ražotāji,” atzīst SIA ” Saldus Pārtikas Kombināts” valdes locekle Līga Grīsle.

Sastāvdaļas:

• makaroni,
• vītināta cūkgaļa,
• ķiploks,
• kaperi,
• baziliks,
• siers,
• sāls,
• pipari,
• olīveļļa.

Pagatavošana:
Vārošam ūdenim pievieno sāli, nedaudz olīveļļas, tad vāra makaronus. Varot pastu, iemet arī veselu ķiploku. Taisot mērci sajauc olīveļļu ar sakapātu baziliku, kaperiem, rīvētu sieru un izvārītu ķiploku. Pastu notecina un tai virsu kārto vītinātu cūkgaļu un siera šķēles. Pārlej ar mērcīti.

Sastāvdaļas:

• Sprite,
• laims,
• piparmētras,
• brūnais cukurs,
• ledus,
• Bacardi

Pagatavošana:

Šo kokteili var taisīt arī bez alkohola. Sasmalcina ledu, ieber glazē tā, lai tas aizņemtu 1/3 no glāzes tilpuma. Pievieno 1 tējkaroti brūnā cukura, šķipsniņu sasmalcinātu piparmētru, daiviņu laima, Bacardi aptuveni 1/6 no glāzes tilpuma, un tad pielej Sprite.

PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA KAITĒ JŪSU VESELĪBAI

Sastāvdaļas:

• 1/3 ķīnas kāposta,
• 1/4 Fetaki siera,
• 1  sarkanais sīpols,
• 1 liels saldskābais ābols,
• Spilves salātu mērce,
• pētersīļi dekorēšanai.

Pagatavošana:

Sīpolu sagriež ripiņās un aplej ar vārdošu ūdeni. Ābolu nomizo, izņem serdi un sagriež lielos gabaliņos. Ķīnas kāpostu nomazgā, nosusina un sagriež. Sieru sagriež kubiciņos. Sajauc bļodā sastāvdaļas un pievieno mērci. Dekorē ar pētersīļiem.

• Pienu Latvijā regulāri lieto deviņi no desmit iedzīvotājiem;
• Pienam uzticīgākie ir jaunieši vecumā līdz 19 gadiem;
• Divām trešdaļām piena baudītāju ir svarīgi zināt piena ražošanas valsti

Kā liecina AS Rīgas piena kombināta Mana Saime Piena paradumu pētījums, gandrīz deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem savā uzturā lieto pienu, bet aptuveni 30% lieto vismaz glāzi piena dienā. Gandrīz divām trešdaļām (70%) Latvijas piena lietotāju ir svarīga piena ražošanas valsts un gandrīz visi (96%) piena lietotāji pērk Latvijā ražotu pienu. Mana Saime Piena paradumu pētījums atklāj Latvijas iedzīvotāju piena lietošanas veidus un to, kas piena baudītājiem Latvijā ir svarīgs.

Pienu caurmērā vairāk lieto ārpus Rīgas dzīvojošie iedzīvotāji – gandrīz divas trešdaļas cilvēku lieto vismaz 2 – 6 glāzes piena nedēļā, kas ir pretēji aptuveni nedaudz vairāk par pusi iedzīvotāju Rīgā. Interesanti, ka piena lietošanā nav būtisku atšķirību dažādās vecuma grupās. Jāatzīmē vienīgi, ka jaunieši vecumā līdz 19 gadiem lieto teju visvairāk piena, bet cilvēki vecumā no 20 līdz 29 gadiem, savukārt, lieto vismazāk pienu. Interesanti, ka visvairāk pienu ikdienā lieto cilvēki ar augstākajiem ienākumiem (virs 600 Ls) – vairāk kā divas trešdaļas cilvēku lieto vismaz 2 – 6 glāzes piena nedēļā. Salīdzinājumam, cilvēkiem ar ienākumiem līdz 150 Ls šis skaitlis ir 55%.

Pētījums parāda, ka gandrīz divām trešdaļām (70%) Latvijas piena lietotāju ir svarīga piena ražošanas valsts un šis faktors ir nedaudz svarīgāks sievietēm nekā vīriešiem (73% pret 67%).  Vismazāk piena ražošanas valsts interesē cilvēkus ar ienākumiem līdz 150 Ls (63%), bet citās ienākumu grupās būtisku atšķirību nav. Jāatzīmē arī, ka latviešu valodā runājošajiem cilvēkiem piena ražošanas valsts ir daudz svarīgāka nekā krievu vai citā valodā runājošajiem piena cienītājiem (77% pret 59%).

Gandrīz visi (96%) piena lietotāji pērk Latvijā ražotu pienu, bet trešdaļa (32%) pērk arī Lietuvā ražoto pienu. Igaunijā ražotais piens izpelnījies 17% lietotāju uzticību, bet citu Eiropas Savienības valstu pienu pirkuši tikai 5% Latvijas piena lietotāju. Latvijas pienam visuzticīgākie ir jaunieši vecumā līdz 19 gadiem – visi (100%!) teikuši, ka pērk Latvijā ražotu pienu un būtiski mazāk lieto Lietuvā un Igaunijā ražotos produktus. Latvijas pienu iecienījuši cilvēki ar visdažādākajiem ienākumu līmeņiem, bet Lietuvas pienu vismazāk pērk iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem – 27% ar ienākumiem no 400 – 600 Ls un 21% ar ienākumiem virs 600Ls, pretēji, piemēram, 42% piena lietotāju ar rocību no 151 līdz 250 Ls mēnesī. Gan latviešu, gan krievu un citās valodās runājošie cilvēki vienlīdz lielā mērā izvēlas Latvijā ražoto pienu (96%), bet krievu un citās valodās runājošie vairāk nesmādē arī Lietuvas ražojumus (40% pret 27% latviešu) un Igaunijas pienu (24% pret 13 % latviešu).

Aptuveni puse (47%) Latvijas iedzīvotāju pienu lieto tīrā veidā un dzer vienu pašu, kā arī tikpat cilvēku to pievieno kafijai. Aptuveni trešdaļa (37%) piena baudītāju to lieto kā deserta sastāvdaļu, bet katrs desmitais (11%) Latvijas piena lietotājs to pievieno tējai. Turklāt jāatzīmē, ka gan kafijai, gan tējai pienu vairāk pievieno sievietes nekā, proti, 55% pret 39% kafijai un 15% pret 7% tējai. Tīrā veidā pienu visvairāk dzer jaunieši vecumā līdz 19 gadiem (63%).

Piens šķiet daudz populārāks produkts ēdienu gatavošanā latviešu valodā runājošo cilvēku vidū. Ja tīrā veidā pienu dzer aptuveni vienāds daudzums latviešu un citā valodā runājošu cilvēku, tad gan ceptu, gan vārītu ēdienu gatavošanā latviešu valodā runājošie pienu lieto daudz vairāk (47% pret 40% ceptiem ēdieniem un 42% pret 26% vārītiem ēdieniem).

Divas trešdaļas cilvēku pienu lieto, jo viņiem tas vienkārši garšo, bet viena trešdaļa atzīst, ka tas ir vērtīgs uzturvielu un minerālvielu avots. Aptuveni piektdaļai iedzīvotāju piena lietošana ir ieradums, bet 7% iedzīvotāju atklājuši, ka piens tiem palīdz mazināt spriedzi pēc saspringtas darba dienas. Piens visvairāk garšo jauniešiem līdz 19 gadu vecumam (84%) un ir lielākā cieņā ārpus Rīgas („Man tas garšo“ atbild 76% cilvēku laukos pret 62% Rīgā).

AS Rīgas piena kombināta Mana Saime Piena paradumu pētījums ir snapshots pētījums, kas veikts šī gada aprīļa vidū. Pētījumā piedalījušies vairāk kā tūkstots cilvēku.

„Pilnīgi noteikti sausbaranciņas ar sīpoliem! Tik labi tās kraukšķināt kamēr gaļiņa cepās,” atzīst Twitter lietotāja Gunita. Laura Fridenberga stāsta, ka iecienījusi mazās sausbaranciņas, jo kad iesāk tās ēst, apstāties nav iespējams.” Tāpat arī vairāki citi sekotāji atzina, ka šie ir tie kārumi, kas piknikos ir līdzi vienmēr, jo tie noder gan brīžos, kad tiek gaidīts mielasts, gan arī pēc tā.

Šis ir laiks, kad cilvēki labprātāk dodas ārpus mājas un pilsētas, lai baudītu pirmos saules starus, zaļo zāli un svaigo gaisu. Tiek rīkoti izbraukumi ar ģimenēm un draugiem, tādējādi stiprinot mīlestību un priecājoties par kopā būšanas mirkli.

Pikniki ir vasaras neatņemama sastāvdaļa un lielākā iedzīvotāju daļa starp citiem kārumiem izvēlas arī „Vidzemes maiznīca” našķus, kas savu kvalitāti un garšas baudījumu pierādījuši jau vairākās sezonās.

„Mēs redzam izteiktas līderes dažādās sezonās. Vasarā tās visbiežāk ir sāļās barankas, ko piekož klāt pie alus vai gaļas, ziemā tie vairāk ir sausiņi, ko nereti mēdz iemērcēt tējā. Tendences mainās ļoti minimāli, tomēr tas mums, kā uzņēmumam, liek izsecināt pircēju vajadzības, sniedzot vislabāko, ko varam dot,” atzīst “Vidzemes maiznīcas” valdes priekšsēdētāja Ligita Liepiņa – Eglīte.

Sastāvdaļas:

• 2kg cūkgaļas,
• 1l kefīra,
• 2 citroni,
• 4-5 sīpoli,
• 1 bunte pētersīļu,
• garšvielas.

Pagatavošana:

Cūkgaļu sagriež vienmērīgos gabalos, pārkaisa ar garšvielām. Bļodā ielej 1 l kefīra. Izspiež sulu no citroniem. Sīpolus sagriež ripiņās, pētersīļus sakapā un liek bļodā, visu sajauc. Marinādē kārtīgi iemaisa gaļas gabalus un atstāj iemarinēties. Ja gaļu iemarinē no rīta, tad vakarā jau var cept.

Avots: sieviesupasaule.lv

Sastāvdaļas:

• 200 g lociņu,
• divi āboli,
• viens burkāns,
• 50 g rīvēta puscietā siera,
• divas vārītas olas,
• majonēze,
• diļļu un pētersīļu zaļumi.

Pagatavošana:

Lokus sīki sagriež un pārlej ar aukstu ūdeni, āboliem izgriež serdes, bet atstāj mizu, tos sagriež salmiņos, burkānu sarīvē uz sakņu rīves. Olas sagriež ripiņās, kārto salātu traukā. Lokus notecina, sajauc ar burkāniem un āboliem, pārliek olām, pārlej ar majonēzi un pārkaisa ar rīvētu sieru. Rotā ar zaļumiem.

Avots: nra.lv /Ilze Zonne